Krāsas bieži norāda uz garastāvokli vai emocijām, un studentiem bieži ir atšķirīga krāsu interpretācija. Izmantojot sniegto veidni, studenti aprakstīs un ilustrēs, ko katra krāsa viņiem liek just, kad to aplūko . Šīs aktivitātes piemērs ietver vārdus un attēlus, taču skolotāji var pielāgot rakstīšanas apjomu atkarībā no viņu studentu vecuma un vajadzībām.
(Šīs instrukcijas ir pilnībā pielāgojamas. Pēc noklikšķināšanas uz "Kopēt darbību" atjauniniet norādījumus uzdevuma cilnē Rediģēt.)
Gala termiņš:
Mērķis: Aprakstiet un ilustrējiet, kā jūs jūtaties, aplūkojot noteiktas krāsas.
Studentu instrukcijas
Sāciet nodarbību, iepazīstinot ar emociju jēdzienu un to lomu noturībā. Prezentējiet "Emociju ratu" — vizuālu rīku, kas attēlo dažādas emocijas un to attiecības. Apspriediet domu, ka emociju izpratne un vadīšana var veicināt noturības veidošanos. Parādiet lielu emociju rata versiju un pārskatiet dažas emocijas, kuras tas atspoguļo.
Nodrošiniet studentiem atsevišķas emociju rata kopijas vai uzzīmējiet vienkāršotu versiju uz tāfeles. Palūdziet studentiem izvēlēties no riteņa kādu emociju, ko viņi ir piedzīvojuši nesen vai kas, viņuprāt, ir saistītas ar noturības veidošanu. Viņi var to pierakstīt vai atzīmēt savās kopijās. Lūdziet studentus pārdomāt situācijas vai izaicinājumus, kuros viņi ir izjutuši šīs emocijas un ko viņi darīja, lai ar tām tiktu galā.
Vadiet grupas diskusiju, kurā studenti dalās emocijās, ko viņi izvēlējās, un situācijās, ko viņi saista ar šīm emocijām. Mudiniet studentus izdomāt un apspriest stratēģijas šo emociju noturīgai pārvaldībai. Piemēram, ja students izvēlējās frustrāciju, viņš var apspriest veidus, kā konstruktīvi tikt galā ar vilšanos, piemēram, dziļi elpot vai meklēt palīdzību. Izceliet domu, ka noturība ietver emociju atpazīšanu un atbilstošu reaģēšanu uz tām, pat grūtām.
Lieciet studentiem izvēlēties vienu vai vairākas grupā apspriestās noturības stratēģijas, ko izmantot reālās dzīves situācijās. Lūdziet viņus uzrakstīt vai ilustrēt, kā viņi var izmantot šīs stratēģijas konkrētā scenārijā, kurā viņi varētu saskarties ar izaicinājumiem vai negatīvām emocijām. Mudiniet studentus dalīties savās stratēģijās ar klasi, ja viņiem tas ir ērti.
Emociju krāsu ritenis kalpo kā vērtīgs vizuāls palīglīdzeklis emociju izpratnē un pārvaldībā. Sasaistot emocijas ar noteiktām krāsām, tas vienkāršo cilvēka jūtu sarežģītību, atvieglojot indivīdu emociju identificēšanu un marķēšanu. Šis vizuālais ietvars veicina pašapziņu, uzlabo emocionālo vārdu krājumu un atvieglo saziņu par emocijām. Ja indivīdi var precīzi noteikt savas jūtas, viņi ir labāk sagatavoti, lai tās efektīvi pārvaldītu, veicinot emocionālo labklājību un veselīgākas starppersonu attiecības.
Lai gan emociju krāsu ritenis ir noderīgs rīks, tam ir ierobežojumi. Tas vienkāršo cilvēka emociju sarežģīto ainavu un var pilnībā neaptvert emocionālās pieredzes individuālās un kultūras atšķirības. Kritiķi apgalvo, ka tas pārāk vienkāršo emocionālo daudzveidību, potenciāli samazinot to līdz stingrām krāsu asociācijām. Turklāt modelim trūkst spēcīga empīriskā pamata, un tas var precīzi neatspoguļot sarežģīto emociju mijiedarbību, kas var ievērojami atšķirties no cilvēka uz cilvēku.
Efektīvas Color Wheel of Emotions darblapu galvenie komponenti ietver pārdomas rosinošus jautājumus, kas mudina skolēnus saistīt konkrētas emocijas ar krāsām, veicinot pašrefleksiju un emocionālu izpēti. Darba lapām jāļauj skolēniem izveidot savas krāsu un emociju asociācijas, veicinot individualitāti un personisku interpretāciju. Būtiski ir atvērtie jautājumi un praktiskie vingrinājumi, kas ļauj skolēniem piemērot krāsu un emociju jēdzienu reālās dzīves situācijās, jo tie veicina dziļāku emociju izpratni un to saistību ar krāsām.
Pedagogiem jāapzinās vairāki iespējamie izaicinājumi, izmantojot stāstu shēmas un darblapas. Viens no izaicinājumiem ir risks pārmērīgi vienkāršot cilvēka emociju bagātību, samazinot tās līdz krāsu asociāciju kopumam. Turklāt kultūras atšķirības krāsu un emociju asociācijās var radīt problēmas, jo krāsām dažādās kultūrās var būt atšķirīga nozīme. Pedagogiem jāuzsver, ka krāsu ritenis ir izpētes instruments, nevis absolūts ceļvedis, un jāmudina studenti interpretēt emocijas individuāli un kontekstuāli. Visbeidzot, iespējams, ir jārisina risks, ka skolēni emocijas uztvers kā formulas, jo emocijas ir sarežģītas un daudzšķautņainas.