Katrai valstij ir bagāta vēsture, kas nosaka, kā tā ir pazīstama šodien. Šajā aktivitātē studenti pētīs štata vēsturi un ilustrēs to, izmantojot laika skalas izkārtojumu. Valsti var izvēlēties students vai skolotājs var norīkot. Studentiem jādomā par to, kas padara notikumu patiesi cienīgu iekļaušanu laika skalā, un jāspēj iekļaut detalizētu informāciju savā laika skalā.
Lai iegūtu alternatīvu laika skalas izkārtojumam, aiciniet studentus izveidot laika skalas plakātu , kuru iestrādāt prezentācijā vai galerijā. Šim uzdevumam varat pievienot vairāk nekā vienu veidni, lai studentiem būtu daudz iespēju, un attiecīgi atjauniniet instrukcijas.
(Šīs instrukcijas ir pilnībā pielāgojamas. Pēc noklikšķināšanas uz "Kopēt darbību" atjauniniet norādījumus uzdevuma cilnē Rediģēt.)
Termiņš:
Mērķis: izveidojiet 4-6 šūnu šūnu skalu no nozīmīgiem notikumiem valsts vēsturē.
Studentu instrukcijas
Prasības:
Sāciet ar skaidrojumu par to, kas ir laika skala un tās nozīmi vēsturiskās attīstības izpratnē. Iepazīstiniet ar starppriekšmetu mācīšanās jēdzienu, paskaidrojot, kā dažādi priekšmeti, piemēram, ģeogrāfija, māksla un sociālās zinības, var sniegt visaptverošāku priekšstatu par valsts vēsturi. Pārrunājiet stāvokli, uz kuru viņi pievērsīsies, un sniedziet īsu pārskatu par tā nozīmi.
Vadiet studentus viņu izvēlētās valsts galveno vēsturisko notikumu izpētē. Tam jāietver ģeogrāfiskas izmaiņas, nozīmīgas sociālās kustības un ievērojams kultūras un mākslas ieguldījums. Mudiniet izmantot dažādus avotus, piemēram, grāmatas, tiešsaistes datu bāzes, intervijas un multivides resursus, lai apkopotu visaptverošu informāciju.
Nodrošiniet studentiem materiālus, lai izveidotu viņu laika grafikus, piemēram, lielas papīra loksnes, marķierus, lineālus un piekļuvi digitālajiem rīkiem, ja tie ir pieejami. Māciet studentiem ne tikai sakārtot vēsturiskos notikumus hronoloģiskā secībā, bet arī vizuāli attēlot starppriekšmetu elementus. Piemēram, tie var zīmēt ģeogrāfiskas izmaiņas laika gaitā vai attēlot nozīmīgus kultūras vai mākslas pavērsienus.
Lūdziet studentus klasei prezentēt savus laika grafikus, paskaidrojot, kā dažādie elementi no dažādiem priekšmetiem ir savstarpēji saistīti un veicina valsts kopējo vēsturi. Veicināt atgriezenisko saiti un diskusijas starp studentiem, lai padziļinātu viņu izpratni un izpratni par dažādu disciplīnu savstarpējo saistību vēstures izpratnē.
Nozīmīgu notikumu noteikšana štata laika grafikam: izlemjot, kurus notikumus iekļaut štata laika skalā, studentiem jākoncentrējas uz pagrieziena punktiem, kas ir būtiski veidojuši valsts vēsturi un identitāti. Tas ietver tās dibināšanu, galvenos politiskos un sociālos notikumus, kultūras pagrieziena punktus un ietekmīgas vēsturiskas personas. Galvenais ir atlasīt notikumus, kas kolektīvi stāsta visaptverošu stāstu par valsts attīstību un raksturu. Skolotāji var palīdzēt skolēniem apsvērt notikumu vēsturisko ietekmi, ilgtermiņa ietekmi un atbilstību valsts pašreizējam statusam. Izpēti var vadīt, izmantojot vēsturiskos marķierus, valsts vēstures grāmatas un izglītojošas vietnes, kas izceļ valsts vēstures galvenos mirkļus.
Stāvokļa laika skalas detaļām ir jāatbilst skolēnu pakāpes līmenim un projekta tvērumam. Jaunākiem skolēniem ir piemēroti plašāki vilcieni, kas koncentrējas uz galvenajiem notikumiem un vienkāršiem aprakstiem. Vecāki vai pieredzējušāki skolēni var iedziļināties sīkākos un niansētākos aspektos, piemēram, notikumu cēloņos un sekās vai mazāk zināmos, bet nozīmīgos vēsturiskos brīžos. Laika skalai jābūt līdzsvarotai visaptverošai un skaidrībai, izvairoties no pārslodzes ar pārāk daudzām detaļām, vienlaikus nodrošinot, ka galvenie notikumi tiek atspoguļoti informatīvi.
Stāvokļa laika grafiku prezentēšana var būt radošs un saistošs process. Studenti var vadīt mutiskas prezentācijas, izskaidrojot viņu laika skalas notikumus un to nozīmi, ejot klasē cauri hronoloģijai. Digitālajām laika skalām slaidrāde vai interaktīvā sesija var būt efektīva, ļaujot veikt multivides uzlabojumus, piemēram, attēlus, audio klipus vai video fragmentus. Vēl viena pieeja ir pastaiga galerijā, kur laika skalas tiek rādītas pa klasi, un skolēni staigā apkārt, lai tos apskatītu un apspriestu. Šī metode veicina vienaudžu mācīšanos un ļauj studentiem mijiedarboties ar materiālu interaktīvāk. Neatkarīgi no tā, kura metode tiek izvēlēta, galvenā uzmanība jāpievērš skaidrai vēsturiskā naratīva komunikācijai un tā ietekmei uz valsts attīstību.
![](data:image/svg+xml;charset=utf-8,<svg height="2206px" width="1059px" xmlns="http://www.w3.org/2000/svg" version="1.1"/>)
![](data:image/svg+xml;charset=utf-8,<svg height="1178px" width="1058px" xmlns="http://www.w3.org/2000/svg" version="1.1"/>)
![](data:image/svg+xml;charset=utf-8,<svg height="564px" width="625px" xmlns="http://www.w3.org/2000/svg" version="1.1"/>)
![](data:image/svg+xml;charset=utf-8,<svg height="679px" width="882px" xmlns="http://www.w3.org/2000/svg" version="1.1"/>)