Kad studenti uzzina par augu un dzīvnieku pamata šūnām, praktisks eksperiments ir lielisks veids, kā viņiem novērot atšķirības reālās lietās. Sīpolu vaiga eksperiments ir vienkāršs ievada eksperiments, kas palīdz studentiem veikt vingrinājumus, izmantojot mikroskopu, kamēr viņi pēta atšķirības un līdzības starp šūnām.
Studenti izmantos šo darblapu, lai ierakstītu savas hipotēzes, novērojumus un secinājumus, ko viņi var izdarīt par pamata šūnām. Tas ir izveidots, lai tikai novērotu sīpolu šūnas un vaigu šūnas, bet to var pievienot, lai iekļautu papildu šūnas novērošanai.
Noklikšķinot uz “Izmantot šo uzdevumu”, darba lapa tiks kopēta jūsu skolotāja kontā. Nekautrējieties veikt pielāgojumus instrukcijās vai darblapas elementos, lai tos pielāgotu saviem studentiem un tādam, kā jūs veiksit eksperimentu.
(Šīs instrukcijas ir pilnībā pielāgojamas. Pēc noklikšķināšanas uz "Kopēt darbību" atjauniniet norādījumus uzdevuma cilnē Rediģēt.)
Student Instructions
Sāciet ar vienkāršu skaidrojumu, kas ir hipotēze. Izmantojiet piemērus, kas attiecas uz skolēnu ikdienas pieredzi, lai ilustrētu ideju par izglītotu minējumu, pamatojoties uz novērojumiem. Pārrunājiet hipotēzes nozīmi zinātniskos eksperimentos, uzsverot, ka tā ir sākumpunkts atklājumiem un mācībām.
Iepazīstiniet ar Sīpolu vaigu eksperimentu, izskaidrojot procesu mazajiem skolēniem viegli saprotamā veidā. Parādiet viņiem materiālus, ko viņi izmantos, piemēram, sīpolus, mikroskopa priekšmetstikliņus un mikroskopus. Aprakstiet, ko viņi varētu sagaidīt, piemēram, dažādas šūnu formas un struktūras. Izvairieties sniegt pārāk daudz detaļu, lai mudinātu savus novērojumus un minējumus.
Vadiet prāta vētras sesiju, kurā skolēni var dalīties savās idejās par to, ko, viņuprāt, varētu novērot sīpolu un vaigu šūnās. Mudiniet ikvienu studentu dot savu ieguldījumu, veicinot atbalstošu un iekļaujošu vidi. Norādiet viņu idejas skaidrās hipotēzēs. Piemēram, ja skolēns ierosina, ka sīpolu šūnās redzēs “apļus”, palīdziet viņam to formulēt strukturētākā hipotēzē, piemēram, “Es domāju, ka sīpolu šūnām būs apaļa forma”.
Nodrošiniet studentiem darba lapas, kur viņi var pierakstīt savas hipotēzes. Šajās darblapās var būt uzvednes vai teikumu iesākumi, lai palīdzētu viņiem formulēt savas domas. Lūdziet studentus dalīties savās hipotēzēs ar klasi. Tas ne tikai vairo pārliecību, bet arī ļauj dzirdēt dažādas perspektīvas un idejas, kas var būt vērtīga mācīšanās pieredze pati par sevi.
Strādājot ar mikroskopiem un bioloģiskiem paraugiem, piemēram, sīpolu un vaigu šūnām, ir svarīgi ievērot noteiktus piesardzības pasākumus. Pirmkārt, mikroskopi ir smalki, un ar tiem jārīkojas uzmanīgi; vienmēr nēsājiet tos ar abām rokām, vienu turot pie rokas, bet otru atbalstot pamatni. Pārliecinieties, ka objektīvs ir tīrs, un nepieskarieties stiklam ar pirkstiem. Sagatavojot priekšmetstikliņus, izmantojiet tīrus priekšmetstikliņus un segstikliņus, lai izvairītos no piesārņojuma. Vaigu šūnu paraugiem izmantojiet sterilizētu zobu bakstāmo vai tamponu un izvairieties no to koplietošanas starp skolēniem, lai novērstu savstarpēju inficēšanos. Ir svarīgi arī apstrādāt visus bioloģiskos paraugus kā potenciālus bioloģiskos apdraudējumus; pēc eksperimenta atbilstoši atbrīvojieties no paraugiem un dezinficējiet darba zonu. Cimdu valkāšana un roku mazgāšana pirms un pēc eksperimenta var vēl vairāk samazināt piesārņojuma risku.
Vides faktori var būtiski ietekmēt gan sīpolu, gan vaigu šūnas. Temperatūras, mitruma un gaismas iedarbības izmaiņas var izraisīt novērojamas izmaiņas šūnās. Piemēram, ārkārtējas temperatūras var sabojāt šūnu struktūras vai ietekmēt to redzamību mikroskopā. Augsts mitrums var izraisīt kondensāciju uz priekšmetstikliņiem, aizsedzot skatu, savukārt zems mitrums var izraisīt šūnu izžūšanu un saraušanos, mainot to izskatu. Sīpolu šūnām gaismas iedarbība var ietekmēt fotosintēzes procesu, potenciāli ietekmējot šūnu veselību un izskatu. Tāpēc, sagatavojot un novērojot šīs šūnas, ir ļoti svarīgi ņemt vērā un kontrolēt vides faktorus, lai nodrošinātu precīzus un konsekventus novērojumus.
Galvenās atšķirības starp sīpolu šūnām (augu šūnām) un vaigu šūnām (dzīvnieku šūnām) galvenokārt ir saistītas ar to atšķirīgajām strukturālajām īpašībām. Sīpolu šūnām ir stingra šūnu siena, kas izgatavota no celulozes, nodrošinot strukturālu atbalstu, kura vaigu šūnās nav. Sīpolu šūnās ir pamanāmas lielas vakuoli, kas uzglabā ūdeni un barības vielas, savukārt vaigu šūnās ir mazāki, īslaicīgāki vakuoli. Viena no ievērojamākajām atšķirībām ir hloroplastu klātbūtne sīpolu šūnās, fotosintēzes vietā, kas nav atrodami dzīvnieku šūnās, piemēram, vaiga šūnās. Turklāt šo šūnu forma un izvietojums atšķiras; sīpolu šūnas parasti ir viendabīgākas un taisnstūrveida, savukārt vaigu šūnas ir neregulāras un apaļākas. Šīs atšķirības ir būtiskas, mācot studentiem par šūnu tipu daudzveidību dažādos organismos.