Ap 460. gadu pirms mūsu ēras Roma bija iegrimusi konfliktos. Patricieši bija pretrunā ar plebejiem, kuri cīnījās par pārstāvību valdībā. Nemiernieku plebeji nogalināja augsto Romas konsulu Publiju Poplicolu. Sinsinatuss tika ievēlēts par konsulu viņa vietā. Viņš savā saimniecībā dzīvoja vienkāršu dzīvi, bet ieņēma nostāju un apslāpēja sacelšanos. Pēc tam Sinsinatusu mudināja kalpot vēl vienu termiņu, bet viņš atkāpās un atgriezās savā saimniecībā.
Sinsinatuss ātri noorganizēja armiju un pavēlēja pret Aequi. Tiek teikts, ka Sinsinatus vadībā romieši divu nedēļu laikā spēja pieveikt Aequi.
LEĢENDA PAR CINCINNATUS
458. gadā pirms mūsu ēras Roma atkal bija nepatikšanās. Sinsinatuss strādāja savā saimniecībā, kad viņam lūdza palīdzēt aizstāvēt romiešus pret konkurentu kaimiņu Aequi. Senatori sacīja Sinsinatusam, ka viņš tika iecelts par diktatoru, kuru romieši bija izveidojuši ārkārtas situācijām. Diktatoram būtu absolūta vara, bet viņam ļautu kalpot tikai 6 mēnešus.
Lūcijs Kvinctiuss Sinsinatuss ir dzimis ap 519. gadu pirms mūsu ēras Romā. Tajā laikā Roma vēl bija maza valstība. Cincinnatus dzimis bagātā patriciešu ģimenē, kas kalpoja kā valsts amatpersona.
Stāsta morāle ir kalpojusi par iedvesmu pat gadu tūkstošiem vēlāk. Džordžs Vašingtons tika raksturots kā amerikāņu Sinsinatus. Viņš aizgāja no pensijas, lai vadītu kontinentālo armiju. Kad karš tika uzvarēts, nevis sagrāba varu, Vašingtona atteicās no komisijas un atgriezās savā plantācijā. Pēc ievēlēšanas par prezidentu viņš atkāpās no amata pēc diviem termiņiem, lai varētu radīt precedentu demokrātijai. Abi stāsti kalpo kā atgādinājums par to, cik svarīgi ir politiķiem likt valstij un cilvēku interesēm priekšā.
Pēc uzvaras Sinsinatuss atteicās no diktatora pasūtījuma un atgriezās savā saimniecībā. Viņu slavēja par valsts vajadzību izvirzīšanu savējo priekšā, par pazemīgo ambīciju trūkumu un par atteikšanos no varas, kad varēja mēģināt turēties. Cincinnatus bija pilsoniskā tikuma simbols.