Saulei tuvojoties, krāsojot debesis melanholiskās nokrāsās, klusās ielas čukstēja aizmirstos stāstus. Šajā vientulībā uzplaiksnīja vājš cerību ogles, kas iesprūda starp nostalģiju un maigu jauna sākuma solījumu – emociju krēslu, kurā ilgas saplūst ar gaidībām.