GRAPES diagrammu izmantošana ir noderīga, klasificējot svarīgu informāciju, mācoties par senajām civilizācijām. Tas nozīmē: G: ģeogrāfija (atrašanās vieta, fiziskās īpašības, klimats, dabas resursi) R: reliģija A: sasniegumi (māksla, arhitektūra, izgudrojumi, rakstīšana) P: politika (valdība) E: ekonomika (darbavietas) S: sociālā struktūra ( varas hierarhija, vīriešu, sieviešu un bērnu lomas) Šī GRAPES diagramma ir paredzēta Senajai Romai. Paplašinājums būtu veikt atsevišķu diagrammu katrai kategorijai, lai izvērstu informāciju.
Storyboard Text
SENĀ ROMA
ĢEOGRĀFIJA
G
Roma
RELIĢIJA
R
SASNIEGUMI
A
POLITIKA
P
Miertiesneši
EKONOMIKA
E
SOCIĀLĀ STRUKTŪRA
S
PATRICIANS
PLEBIEŠI
Senā Roma atradās Itālijas centrālajā daļā. Tajā bija maigs klimats, Tibras upe, Vidusjūra, kalni un kalni. Romas impērija savā augstumā sniedzās no Anglijas līdz Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas ziemeļiem.
Senie romieši praktizēja politeismu, kas nozīmē, ka viņi tic daudziem dieviem un dievietēm. Viņu uzskati tika iegūti no sengrieķiem, bet nosaukumi tika mainīti no sengrieķu uz latīņu.
Es esmu Jupiters (Zevs grieķiem)! Es esmu dievu karalis, pērkona un zibens dievs un Romas patrons.
Romieši sniedza lielu ieguldījumu mākslā, arhitektūrā un izgudrojumos. Viņi radīja dzīvības skulptūras un izmantoja betonu milzīgās ēkās, izturīgos ceļos un ūdensvados. Viņi izcili rakstīja dzeju, lugas un arī pierakstīja likumus.
Asamblejas
Roma vispirms bija karaliste, pēc tam republika, kas bija sadalīta trīs nodaļās: asamblejas, senāts, maģistrāti. Katrai filiālei bija savas pilnvaras, un tā varēja viens otru “pārbaudīt un līdzsvarot”. Pēc 450 gadiem Roma kļuva par impēriju, kuru pārvalda imperators.
Senāts
Romas ekonomika galvenokārt bija agrārā. Turīgiem romiešiem piederēja lielas saimniecības, kurās strādāja nabadzīgi romieši vai paverdzināti cilvēki. Bija arī amatnieki, amatnieki, tirgotāji, tirgotāji, politiķi un karavīri. Paverdzināti cilvēki strādāja dažādus darbus - gan kvalificētu, gan fizisku darbu.
DZĪVOTI CILVĒKI
Roma bija sašķelta sabiedrība. Patricieši bija bagāti muižnieki, un plebeji bija vairākuma strādnieku šķira. Abi bija pilsoņi ar balsi valdībā, atšķirībā no paverdzinātiem cilvēkiem un sievietēm.