Renesanse ir laika posms (14. - 16. gs)atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, ko raksturo spožs zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukums.
Vārds „renesanse“ nozīmē „atdzimšanu“. Šī kultūras apvērsuma dzimtene ir Itālija, kur tirgotāju un Baznīcas aktivitāšu dēļ bija uzkrātas lielas materiālās vērtības un intelektuālais potenciāls bija augstāks.
Kas ir renesanse?
Humānisms ir viena no ētikas kategorijām filozofijā. Izceļ cilvēka vērtību un nozīmi, balstoties uz tādiem universāliem jēdzieniem, kā taisnīgs un netaisnīgs, pareizs un nepareizs un tml. Humānisms skaidro, ka ne Dievs, ne kāda absolūta ideja vai substance, bet tikai pats cilvēks ir pasaules un sabiedrības kārtības vienīgais noteicējs.
Humānisti apguva klasisko mantojumu un klasiskās valodas, tie ievadīja pedagoģiskās reformas un pārmaiņas kultūrā. Humānisti radīja kritisku vēstures zinātni, ieviesa grāmatu iespiešanu ar pārvietojamiem burtiem. Tautas valoda nostājās līdzās latīņu valodai, pamazām izspiežot to no literatūras un politikas.
Kas ir humānisms?
Ne tikai Itālija, arī citās Eiropas zemēs atdzima gan interese par klasisko kultūru, zinātnes sasniegumiem un atziņām par cilvēka sūtību un pasaules būtību, gan arī dziņa pārveidot sevi un savu apkārtni, padarīt to skaistāku un racionālāku. Tā, Francijā, daudzi itāļu dzīvesveida elementi, mode un sadzīves normas sasniedza augstāko izsmalcinātību. Šeit uzplauka un attīstījās arī balets, kļūstot nākamo gadsimtu laikā par neatņemamu cilvēces kultūras sastāvdaļu.
Renesanses sasniegumi un sekas.
Palielinātais iedzīvotāju skaits radīja zemes deficītu laukos, līdz ar to arī relatīvu pārtikas trūkumu. Tā rezultātā Eiropā izraisījās cenu revolūcija - straujš cenu pieaugums daudzām patēriņa un citām precēm.